ToDo filma "Mr. Nobody" (1)
Ievietoja koko Trešdien, 2010.gada 3. februārī, 11:02:41
Neesmu redzējis, bet būtu kauns nenoskatīties Mr. Nobody. Pat īsais filmas apraksts sakrīt ar manu dzīvi:
A tale that spans different time zones of the 20th and 21st centuries.Īsumā - ja kāds iegādājas labā kvalitātē, tad iesperiet man...
Un te nāk treilerītis:
Svētie pauti, sniedziņš uzkrita!!! (6)
Ievietoja koko Otrdien, 2010.gada 2. februārī, 15:27:34
Nezinu, kas vairāk, besis vai smiekli nāk par to, ka visiem nabadziņiem pēkšņi ir nenormālā šaize, ka sniedziņš uzkritis nedaudz par daudz... Protams, jāpiekrīt, ka ceļu kopēji un sētnieki nav līmenī, lai arī sen jau varēja šitām lietām sagatavoties, bet nu vienalga... Brēcēji, sniegu neesat redzējuši?
Ta nu gan stihija! Kad biju mazs, tad gandrīz katru gadu sniegs bija tā, ka fācim līdz cingelim un vairāk. Man ar manu mazo "midget shmidget" augumu vispār bija jāpārvietojas peldot, un bija labi... Cilvēki brida, tīrīja utt...
Žults man uz jums... Priecāties par sniegu vajag!
Un nevajag man tagad te ar kaut kādiem: "Ja tev būtu no rīta jārok mašīna laukā!" vai: "ja tev būtu jāstumj autobuss!". Ja būtu, tad raktu un stumtu. Jau vakar to darīju un patika!
Vela Makdermida "Tālā atbalss"
Ievietoja koko Pirmdien, 2010.gada 1. februārī, 10:14:58
Nav jau tā, ka es stāvētu un ar muti brauktu pa dubļiem kriminālromānu dēļ, bet šo man ieteica cilvēks, kuram tiešām ir laba gaume uz grāmatām ar piebildi, ka man pietikšot iekšu, lai to visu izlasītu. Iekšu tāpēc, ka grāmatā jāiedziļinās.
Rindiņa par autori: Vela ir skotiete, kas pabeigusi Oksfordu, tur nedaudz mācījusi, tad bijusi žurnāliste un visu laiku cepj augšā grāmatas - tipisks katras latvietes dzīves stāsts, tikai ar to atšķirību, ka viņa izaugusi uz salas.
Par grāmatu: Skaitās psiholoģisks kriminālromāns. Man nav neviena argumenta, lai tam nepiekristu, jo krimiķis tas ir noteikti un cilvēku psiholoģiskie raksturojumi tik daudz sabāzti iekšā, ka grāmatā ir jāiedziļinās līdz pat pēdējai lappusei un jādomā, kurš tad pie visu āžu sēkliniekiem tomēr ir tas vainīgais?
Par grāmatas sižetu: četri studenti vēlā vakarā pēc tusiņa labi salējušies izdomā, ka iet uz studentu pilsētiņu īsāk ir caur kaut kādu tur kapu kalnu... Nav jau tā, ka tikai aplējušies, viens vēl arī sanarkojies... Divi sāk muļķoties un spēlēt ķerenes, kā rezultātā viens paklūp un uzkrīt kaut kam mīkstam. Izrādās, ka tā ir kāda jauna sieviete Rouzija, kas izvarota, sadurta un pamesta sniegā, lai nomirst. Sākumā bija dzīva, bet neizvilka. Ar to arī visas šaizes sākās.
Protams, galvenie aizdomās turamie ir šie četri čalīši, bet uzreiz noziegums atklāts netiek pierādījumu trūkuma dēļ, jo tas noticis 70tajos gados un tajā laikā DNS no spermas vēl nevarējis tā normāli dabūt.
Pēc 25 gadiem notiek lietas atkārtota izmeklēšana un nu tik sākas joku lietas, kas vakar neļāva man aizmigt kādas 3 stundas, jo ir nozaudēti pierādījumi, kaut kas sāk nomirt nedabīgās nāvēs un līdzīgi.
Manas subjektīvās domas: grāmata laba - biezos vākos - ar tādu kādu varētu arī nosist, bet laikam vairāk par saturu vajadzētu. Sākšu ar psiholoģiju - šinī ziņā grāmata tiešām ir grūta un prasa diezgan lielu koncentrāciju. Ja kāds dunduks vai vieglprātīga meitenīte blakus vārās, tad katru lapu jāpārlasa būtu divreiz. Lai arī psiholoģiskie raksturojumi un tiem piederošās varoņu darbības aprakstītas salīdzinoši nedaudziem tipiem (visā grāmatas gaitā kādiem septiņiem līdz desmit), tad pie katra ir tā nopietni jāpiedomā.
Kas attiecas uz kriminaļņiku, tad standarta storijs: ir līķis; ir potenciāli labie; ir potenciāli ļaunie; ir potenciāli neitrālie; un nekad tu nesaproti, kurš no viņiem ir kurš.
Nav jau tā, ka romānā ir tikai cilvēku psiholoģija, bet ir arī nedaudz spriedzes - parādās vēl līķīši ik pa laikam, kāds noraujas pa muti, kāds kādu krāpj, neiztikt arī bez brīvā seksa paveidiem un līdzīgi - nu kā jau normālā dzīvē.
Konklūžens: grāmata ir ļoti laba, bet lasāma uzmanīgi. Cilvēku [domāts subjektīvais koko] ieinteresē stipri daudz vairāk kā Brauna Zudušais simbols, bet lasījās tik pat lēni kā Servantesa Dons Kihots. 352 lappuses garajai grāmatai no manis 8 kokoi no 10, bet 8 tikai tāpēc, ka krimiķi vairs nepatīkt tik ļoti - tā bija bērnības literatūra - savādāk būtu 9 ;)
Alus pret šokolādi vai vīrietis pret sievieti (8)
Ievietoja koko Otrdien, 2010.gada 26. janvārī, 22:31:07
Ai, nu padomājiet, mīļie stiprā dzimuma pārstāvji, cik bieži jūs dzirdat no daiļajām būtnēm: "kā tas alus var garšot? Tas ir rūgts un tas smird!" [es mēģināju literāri pareizi, parasti viņas saka viņš tas vietā]. Pēc pāris aliem, ja vien nav īpašas attiecības, var pat nedomāt savas, pēc alus maigi smaržojošās lūpas, virzīt tuvāk sievietes maigajām lūpām, kas atrodas neadekvāti tuvu viņu degunam! Bet es viņas novēroju un novēroju labi.
Ir grūti atrast sievieti, kas tā patiesi spēj izbaudīt alu, atraugāties un pateikt: "Jā, šis miestiņš tiešām ir kaut kas superīgs!" Lielākajai daļai sieviešu alus dzeršana aprobežojas ar "D-light" čurūdeni, kam pievienota citrona garša. Tomēr jāatzīst, ka ir tādas sievietes, kuras spēj novērtēt aliņu. Kā vienu no tik nenormāli krutiem eksemplāriem varu pieminēt savu nedraudzeni. Ir bauda kopā ar viņu mieloties ap alus kausiem un spriest: "šis nav tik labs kā iepriekšējais, vai ne? Paņemam vēl pāris kausus?"... (sākās offtopiks)...
Atpakaļ pie tēmas! Sievietes nav ne cik labākas par vīriešiem, tikai ar to atšķirību, ka viņām alus vietā ir šokolāde. Citēšu kādu ļoti smuku eksemplāru no tā vidus: "man visa tāfelīte aiziet [runā par šokolādi] [..] pat 5 min nepagāja... kā tādu maizi!" viņa teica un nolaizīja savas sārtās, pilnīgās lūpas.
Un vai tad tā nav? Kad es saku: "Tērvetnieks ir labs... Bauskas arī... Užavas patīk tikai tumšais, bet nu Kozels...!" utt, tad tajā pašā brīdī viņas saka: "Ar lazdu riekstiem! Pilnajiem... Nu tāda sešdesmitprocentīgā.. citas ir par rūgtas... Bet baltā - tīrais prieks un laime!" [baltā ir totāls cukurs, ka es jums saku - autora piezīme]
Ar visu šo verbāli un semantiski nepareizo skribelējumu gribēju pateikt tikai to, ka sievietēm nav tiesību braukt virsū vīriešiem! Respektīvi, man garšo alus, bet negaršo šokolāde! Jums garšo šokolāde, bet negaršo alus... Toties mums ir kaut kas kopīgs - mums garšo vienam otrs (nu vismaz reizēs, kad abi ar savām vājībām neesam pārspīlējuši)!
Kā teica runcis Leopolds: "Ребята, давайте жить дружно!".
... daudzpunkte ...
Ievietoja koko Pirmdien, 2010.gada 25. janvārī, 23:28:08
Reizēm gribās atkal būt tādam mazam, nevienam neieraugāmam un neviena netraucētam blogerītim... Gribās teikt, ko domāju un nedomāt par to, ko saku.
Ehh... Vēl vairāk - gribās spēt apstāties uz ielas un ieelpot gaisu, ko laika gaitā paši esam sabojājuši, gribās celt telefona klausuli ar prieku, nevis domāt: "Nu kuram atkal vajag?" Gribas vienkārši atpūsties - jebkurā laikā izdomāt aizlaist, piemēram, uz kalnu vai vispār uz ārzemēm, gribās, lai neviens nebūtu no manis atkarīgs un arī es nebūtu ne no viena atkarīgs. Vienkārši gribās brīvību... Kaut uz pāris nedēļām.
Dziļi personīgs ieraksts, bet drīkstat man "pūst ..." - esmu notrulinājies!
Ok, metu šīs domas pie malas un turpinu rakt.